Hailanderi

Šīs govis ir rāmas un mierīgas. Tās ir augumā nedaudz mazākas, kā mūsu Latvijas govis, bet daudzkārt spalvainākas nekā tās. Hailander šķirnes lopi ir miermīlīgi govslopi ar biezu, blondu, sarkanu vai melnu kažoku un vareniem ragiem, kurus liek lietā, vien izcīnot cīņas savā starpā.

 

Govis

Govis

Hailanderi

    Hailenderi  ir liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus.Pēdējais taurs nomira 1627. gadā Polijā. Tā kā mūsdienu liellopi ir taura pēcteči, tad izmantojot selekciju kā instrumentu, zinātnieki cenšas dabā atgriezt seno izmirušo dzīvnieku. Starp zinātniekiem nav vienprātības šajā jautājumā. Daļa uzskata, ka izmantojot jaunākos sasniegumus ģenētikā ir iespējams atgūt izmirušu sugu, bet citi tam nepiekrīt, uzskatot, ka jauniegūtā šķirne ir tikai izmirušās sugas vairāk vai mazāk ārējs atdarinājums.

Izskats un īpašības

     Vatusi buļļi tika sapāroti ar taurgovīm, lai iegūtu lielāka auguma pēcnācējus. Taurgovs bullis ir samērā liela auguma, tā augstums skaustā pēc šķirnes rādītājiem nedrīkst būt zemāks par 1,6 metriem, govs zemākais skausta augstums ir 1,4 metri. Bet salīdzinot ar savvaļas tauru, taurgovis vidēji ir par 20 - 30 cm zemākas. Tomēr selekcijas gaitā taurgovju augumam un svaram ir tendence pieaugt, īpaši Vācijas ganāmpulkos.

     Taurgovs buļļi nav smagāki kā citu šķirņu liellopa buļļi. Toties senais taurs svēra apmēram 1000 kg. Lai palielinātu taurgovju masu, govis mēģināja sapārot ar Āfrikasvatusi buļļiem. Rezultātā ieguva nedaudz lielākus pēcnācējus, bet tas izraisīja arī daudzām jaunajām govīm neauglību, kas liecina, ka gadu gaitā Āfrikas mājas liellopi ģenētiski ir attālinājušies no Eiropas liellopiem. Turpinot pārot ar Āfrikas buļļiem jauno govju neauglība pieauga. Taurgovīm ir bieza, brūnganmelna vai zeltaini brūnavilna. Ziemas laikā kažoks kļūst biezāks, kas pasargā taurgovi no aukstuma. Ragi ir abiem dzimumiem, tie ir izvirzīti sāņus un galos uzliekti uz augšu. Taurgovis gadu gaitā ir ieguvušas savvaļas dzīvniekiem raksturīgas īpašības: tās spēj izdzīvot un radīt pēcnācējus bez cilvēka palīdzības, tās nomaina vasaras apmatojumu pret ziemas, govīm ir labi attīstīts mātītes instinkts un prasme atrast piemērotu barību ziemas periodā, kā arī rudenim sākoties, uzkrāt tauku rezerves.

Uzvedība

    Taurgovis veido ģimeņu grupas, kuras sastāv no vecākās govs, tās meitām, mazmeitām un pārējām sieviešu dzimuma pēcnācējām. Jaunie buļļi arī dzīvo mātes barā līdz 3 - 4 gadu vecumam. Riesta laikā katra ģimenes grupa pievienojās kādai buļļu grupai. Lielās teritorijās iespēja aplecināt ģimenes grupas govi ir samērā maza. Taurgovis bieži mājo kopā ar savvaļas zirgiem, jo pārtiek no garākas zāles nekā zirgi. Tās draudzīgi sadzīvo arī ar citiem zālēdājiem, kā mežacūkām, aļņiem, sumbriem un stirnām.Taurgovīm ir vajadzīgas plašas ganības, jo vasarā tie zāli nenoplūc līdz zemei, bet ziemā tie barojas ar nenoplūkto zāli. Vasarā taurgovis barojas arī ar koku un krūmu lapām. Ziemā tie ēd arī koku atvases, mizu un krūmus.

Reprodukcija

     Taurgovīm teļi dzimst pavasarī - aprīlī un maijā. Atšķirībā no liellopa govīm taurgovīm ir mazi tesmeņi, un tās izstrādā pienu tik, cik izdzer teļš. Govis pirms dzemdībām pamet baru, lai teliņš piedzimtu klusā un nomaļā vietā. Pirmās dienas teliņš tiek noslēpts zālē, un govs ierodas to pabarot vairākas reizes dienā. Teļam paaugoties, tas pievienojas mātei un pārējam ģimenes baram.